Ciršu veidi: kopt, veikt izlasi vai nocirst pavisam?

Meža ražas novākšanu jeb koku ciršanu īpašnieks var organizēt pats. Pirms tam gan viņam būtu jāizlasa nedaudz obligātās literatūras un jāiemācās atšifrēt arī mežaudzes formulas.

Ko atklāj ciparu un burtu virknējums?

Lai pareizi apsaimniekotu savu mežu – un ciršana ir viens no šī procesa posmiem –, pamatu pamats, ar ko jāiepazīstas ikvienam meža saimniekam, ir Meža likums. Tas regulē gandrīz jebkuru mežsaimniecisko darbību. Līdz ar to tajā ir arī kārtība un parametri, kā noteikt, kādam cirtes veidam piemērots meža nogabals, kuru īpašnieks iecerējis izstrādāt. Tāpat saimniekam ir jāiemācās saprast arī sava meža inventarizācija jeb taksācija, kura atspoguļo situāciju mežā un bez kuras nekādu mežizstrādi uzsākt nevarēs vispār.

Inventarizācijā mežs tiek sadalīts nogabalos. Pie katra no tiem ir redzams ciparu un burtu virknējums. To dēvē par mežaudzes formulu, un tā ietver pašu būtiskāko meža nogabala raksturojumu. Lūk, piemērs! Pie nogabala redzams 7E60. Nezinātājam neko neizsaka, taču, atšifrējot, iegūsti ļoti noderīgu informāciju mežizstrādes darbu plānošanai. Cipars, kas ir priekšā burtam, norāda nogabala valdošās koku sugas procentuālo attiecību mežā.

Parasti tas ir no 1 līdz 10, kur 1 ir 10%, bet 10 ir 100%. Piemērā minētais septiņnieks tātad nozīmē 70%. Burts savukārt ir valdošās koku sugas saīsinājums. E ir egle. Priede būtu P, bet bērzs – B. Nosauktās ir Latvijas mežos visbiežāk sastopamās koku sugas, kas citas pārspēj ar ievērojamu atrāvienu. Piemēram, izplatītākā suga priede aizņem 32% platības, bet baltalksnis vien 7%.

Turpinot formulas šifrēšanu, jau ir skaidrs, ka nogabalā ir 70% egļu. Skaitlis aiz burta ir vidējais norādītās valdošās koku sugas vecums gados, kas piemērā ir 60 gadu. Kad no taksācijas iegūta informācija par valdošo sugu un tās vecumu, tālāk jālūko, ko paredz Meža likums. Tajā norādīts, ka egles ciršanas vecums ir 81 gads, tātad pēc šī parametra līdz ciršanai vēl būs jāpagaida vairāk nekā divdesmit gadu.

Ja taksācijā norādīts, ka nogabalā vienlīdz daudz ir egle un priede, tad vērā jāņem tā suga, kas minēta pirmā. Ja tā ir egle, tad Meža likumā jāmeklē prasības egles, nevis priedes ciršanai. Tālākie rādītāji mežaudzes formulā vairs neietekmē cirtes veidu.

Meža inventarizācijā ir atrodams vēl viens svarīgs parametrs – vidējais caurmērs jeb diametrs valdošajai koku sugai, kas ir svarīgs, saprotot, kāda cirte ir piemērotākā. Caurmērs Meža likumā norādīts jau minētajām trim populārākajām koku sugām: bērzam, priedei un eglei.

Jāpiebilst, ka īpaši aizsargājamās teritorijās cirst pēc caurmēra ir aizliegts. Īpašniekiem, kuru mežs atrodas šādā teritorijā, līdztekus Meža likumam noteikti jāizpēta arī tās aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tajos var būt norādīts, ka aizliegta kailcirte, bet varbūt pat tā, ka vispār nav atļauta galvenā cirte, kas izslēdz vēl vienu cirtes veidu – izlases cirti.

Lielākais ieguvums - vairāk ierobežojumu

Cirtes var iedalīt divās grupās – galvenajā cirtē un kopšanas cirtē. Katrā no šīm grupām ietilpst vairāki ciršu veidi. Viens no dzirdētākajiem galvenās cirtes veidiem droši vien ir kailcirte. Tā ir ienesīgākā gan finanšu, gan iegūstamās koksnes apjoma ziņā. Taču šis ir arī cirtes veids, uz kuru attiecas visvairāk prasību un ierobežojumu, jo pēc tā konkrētajā teritorijā nekas daudz pāri nepaliek. Kailcirti var veikt pēc diviem parametriem: pēc valdošās sugas vecuma vai pēc tās caurmēra 1,3 metru augstumā.

Katrai koku sugai saskaņā ar Meža likumu ir savs minimālais ciršanas vecums, piemēram, populārākajām sugām: eglei – 81, priedei – 101, bērzam – 71 gads. Savukārt baltalksnim vispār nav vecuma ierobežojuma ciršanai. Definēti ir arī jau minēto sugu caurmēri.

Kailcirti var veikt tikai noteiktā platībā: sausajos mežos tie ir pieci hektāri, slapjajos – divi.

Nogabalam, kurš paredzēts kailcirtei pēc vecuma, būs nepieciešama skice, kā arī dabā būs jāveic stigošana, iezīmējot šo teritoriju. Skice kopā ar citiem dokumentiem iesniedzama Valsts meža dienestā, lai iegūtu ciršanas apliecinājumu un mežzinis varētu pēc tam izkontrolēt, vai mežizstrādes darbi veikti atbilstoši. Savukārt, ja plānota kailcirte pēc caurmēra, tad papildus vēl jāveic valdošās koku sugas caurmēra mērījumi.

Meža saimniekam ir jāpierāda, ka koki dabā ir ar noteikto caurmēru. Katrai šai darbībai vajadzīgas zināšanas, jo sava tehnoloģija, ko nosaka normatīvi, ir gan mērīšanai, gan skices veidošanai, gan stigošanai. Tāpat vērts ielāgot, ka kailcirte ir maksimālais izstrādes rezultāts, kuru pārsniegt nedrīkst, taču meža īpašnieks drīkst arī nocirst mazāk.

Pēc kailcirtes piecu gadu laikā jāveic meža atjaunošana. Ja to neizdara māte daba, tad saimniekam jāuzņemas iniciatīva un jāiestāda jauns mežs. Tai obligāti nav jābūt koku sugai, kas tur augusi iepriekš.

Vēl viens galvenās cirtes veids ir izlases cirte. To dažkārt izvēlas kā alternatīvu, ja kailcirtes organizēšana šķiet pārāk darbietilpīga. Tāpat ir meži, kas atrodas vietās, kur kailcirte vispār ir aizliegta, – īpaši aizsargājamās teritorijās, ūdenstilpju tuvumā u. c. Tur izlases cirte ir kā alternatīva. Tai ir līdzīgi parametri kā kailcirtei – vai nu pēc vecuma, vai caurmēra. Taču izlases cirtei papildus ir vēl viens parametrs – šķērslaukums, proti, koku vienību skaits uz hektāru, kuram jāpaliek augam pēc ciršanas. Tā kā pēc izlases cirtes mežā joprojām ir koki, tad tai nav platības ierobežojumu. Turklāt izlases cirtei nav jāveic sagatavošanas darbi, piemēram, stigošana.

Pēc kailcirtes piecu gadu laikā jāveic meža atjaunošana un jāiestāda jauns mežs. Tai obligāti nav jābūt koku sugai, kas tur augusi iepriekš.

Lai kokiem mežā būtu labāk

Ja mežaudzes formula rāda, ka kailcirte vai izlases cirte vēl nav iespējama, tad var veikt kopšanas cirti.

Tā pieder pie starpciršu grupas. Kopšanas cirtei nav noteiktu vecuma vai caurmēra ierobežojumu, bet ir jāņem vērā šķērslaukums. Pieņemsim, ka tev ir nogabals ar četrdesmitgadīgiem bērziem. Pēc vecuma tos cirst nevar, taču to ir daudz un koki biezi saauguši, tāpēc tie būtu jāparetina. Šķērslaukums nosaka, cik koku vienībām ir jāpaliek pēc kopšanas noteiktā laukumā. Nedrīkst izcirst par daudz, jo mežs ir pieradis augt noteiktā biezībā. Ja kokiem pēkšņi tiek par daudz saules un arī vēja, tie var lūzt un sākt nīkuļot.

Vēl pie starpcirtēm pieder arī, piemēram, jaunaudžu kopšanu cirte, izlases cirte, ainavas cirte, sanitārā cirte. To mērķis ir uzlabot augšanas apstākļus.

Nosaukumi pasaka priekšā, ko katra konkrētā cirte paredz. Sanitārā cirte mežu atbrīvo no slimību skartajiem, nokaltušajiem, zvēru apskādētajiem, plūdu, vējgāžu un citu dabas apstākļu sabojātajiem kokiem. Ainavu cirte paredzēta, piemēram, kāda īpaša koka apkārtnes izkopšanai, atbrīvojot tam vietu augšanai. Jaunaudžu jeb 10 līdz 20 gadu vecu kociņu kopšanas cirte nereti tiek veikta pat četras piecas reizes, atbrīvojot teritoriju no krūmiem, dodot gaismu un telpu jaunajiem kokiem.

Bez pieminētajām cirtēm nevar iztikt. Jo atbildīgāk tiks veiktas šīs cirtes, jo kvalitatīvāks materiāls būs vēlāk galvenajā cirtē. Ne velti saka, ka pirmos 20 gadus tu strādā mežam un tikai pēc tam tas strādā (ražo) tev.